Sākot interesēties par šīs mājas vēsturi, vispirms noskaidrojās, ka ļoti ilgu laiku mājas nosaukums ir bijis "Caunes" ( dažos dokumentos minēts arī "Caunas" ) un tikai Latvijas pēdējās brīvvalsts laikā mājas ieguvušas savu pašreizējo nosaukumu "Caunītes". Tas saistīts ar to, ka vienā pagastā nedrīkst būt mājas ar vienādu nosaukumu, tā "Caunes" tika pārdēvētas ar nosaukumu "Caunītes".
Rakstot par šo māju vēsturi, turpmāk tiks minēts vecais māju nosaukums "Caunes".
Precīzu laiku, kad "Caunes" mājas pirmoreiz ir tikušas uzbūvētas, nav izdevies noskaidrot. Pēc arhīva dokumentiem ir skaidrs tikai tas, ka šajā vietā šāda nosaukuma mājas jau ir bijušas krietnu laiku pirms 1. Pasaules kara. Tālāk "Caunes" māju vēsturi ir izdevies izpētīt jau daudz konkrētāk, jo tā saistīta ar Cenas muižu ( Zennhof, Zehnhof ), kura atradās netālu un 1906. gada vasarā tika nodedzināta. 1920. gadā pēdējie Cenas muižas īpašnieki, kuri Cenas muižu īpašumā ieguva 1902. gadā, grāfs Otto Kaizerlings ( Otto Keyserlingk ) un grāfiene Marta Ernesta meita Kaizerlinga ( Martha Keyserlingk, dzimusi Brüggen, saskaņā ar dokumentiem, tieši viņa ir bijusi muižas īpašniece ) Cenas muižu pārdeva Georgam Semena dēlam Bittem ( Bütte ). 1921. gadā, saskaņā ar agrāro reformu, Cenas muižas neatsavināmā daļa 50 ha platībā tika ierādīta un iemērīta tieši "Caunes" mājās. Vēlāk jaunais īpašnieks Georgs Bitte ( Bütte ) konstatēja, ka "Caunes" mājās nav saglabājusies vairs nevienas veselas ēkas un rakstīja lūgumu Zemkopības ministram, lai Cenas muižas neatsavināmo daļu ierāda citā vietā ar ēkām. Saņemot noraidošu atbildi, Georgs Bitte ( Bütte ) rakstīja ministram jaunu lūgumu, lai 50 ha Cenas muižas neatsavināmo daļu palielina par 15 ha no Valsts meža. Visi šie lūgumi tika noraidīti.
1924. gadā Cenas muižas neatsavināmo daļu "Caunes" mājās nopirka Pauls Anša dēls Bendrups ( dzimis 1887. gadā Līvbērzes pagastā - miris 1967. gadā Austrālijā ). Pauls Bendrups tajā laikā bija redzams sabiedriskais darbinieks Jelgavā. No 1920. gada viņš vadījis Jelgavas kurlmēmo skolu, pēc 1934. gada 15. maija tika iecelts arī par Jelgavas pilsētas valdes locekli, apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Pauls Bendrups pats ar ģimeni dzīvojis Jelgavas pilsētā, bet īpašumu "Caunes" mājās ir apsaimniekojis tikai daļēji, lielāko daļu bija izrentējis. Taču skaidrs ir tas, ka visas "Caunes" mājās esošās ēkas tika uzbūvētas vai atjaunotas ( to tagad grūti noteikt, vai kāda ēka tajā laikā tikusi arī atjaunota ) Paula Bendrupa laikā pēc 1924. gada. Arī ozoli ap iebraucamo ceļu, visticamāk, stādīti Paula Bendrupa laikā un tie varētu būt vismaz 90 gadus veci.
Padomju laikā "Caunes" mājās palika dzīvot viens no diviem pēdējiem rentniekiem. Pēc tam "Caunes" mājas vēl divas reizes nomainīja saimniekus, līdz 2012. gada pašā sākumā, nu jau vairs pavisam neliela daļa no kādreizējās Cenas muižas neatsavināmās daļas, nonāca mūsu īpašumā kā lauku mājas "Caunītes". Nu ir pienākusi mūsu kārta atjaunot, apbūvēt un iekopt šo īpašumu, lai tas priecētu gan mūs pašus, gan viesus.
Visi atjaunošanas un būvniecības darbi pēc 2012. gada tiek fiksēti fotogrāfijās, kuras mūsu lauku sētas apmeklējuma laikā var apskatīt. Būvdarbu laikā atrastās vēsturiskās lietas tiek apkopotas kolekcijā. Tiem apmeklētājiem, kuriem sīkāk interesē vēsture, ar visām dokumentu kopijām, kuras mums izdevās saņemt na Latvijas Nacionālā arhīva, saistībā ar Cenas muižas neatsavināmo daļu, "Caunes" mājām un to bijušajiem īpašniekiem, ir iespējams iepazīties un izpētīt detalizētāk.
Uz tikšanos !
Rakstot par šo māju vēsturi, turpmāk tiks minēts vecais māju nosaukums "Caunes".
Precīzu laiku, kad "Caunes" mājas pirmoreiz ir tikušas uzbūvētas, nav izdevies noskaidrot. Pēc arhīva dokumentiem ir skaidrs tikai tas, ka šajā vietā šāda nosaukuma mājas jau ir bijušas krietnu laiku pirms 1. Pasaules kara. Tālāk "Caunes" māju vēsturi ir izdevies izpētīt jau daudz konkrētāk, jo tā saistīta ar Cenas muižu ( Zennhof, Zehnhof ), kura atradās netālu un 1906. gada vasarā tika nodedzināta. 1920. gadā pēdējie Cenas muižas īpašnieki, kuri Cenas muižu īpašumā ieguva 1902. gadā, grāfs Otto Kaizerlings ( Otto Keyserlingk ) un grāfiene Marta Ernesta meita Kaizerlinga ( Martha Keyserlingk, dzimusi Brüggen, saskaņā ar dokumentiem, tieši viņa ir bijusi muižas īpašniece ) Cenas muižu pārdeva Georgam Semena dēlam Bittem ( Bütte ). 1921. gadā, saskaņā ar agrāro reformu, Cenas muižas neatsavināmā daļa 50 ha platībā tika ierādīta un iemērīta tieši "Caunes" mājās. Vēlāk jaunais īpašnieks Georgs Bitte ( Bütte ) konstatēja, ka "Caunes" mājās nav saglabājusies vairs nevienas veselas ēkas un rakstīja lūgumu Zemkopības ministram, lai Cenas muižas neatsavināmo daļu ierāda citā vietā ar ēkām. Saņemot noraidošu atbildi, Georgs Bitte ( Bütte ) rakstīja ministram jaunu lūgumu, lai 50 ha Cenas muižas neatsavināmo daļu palielina par 15 ha no Valsts meža. Visi šie lūgumi tika noraidīti.
1924. gadā Cenas muižas neatsavināmo daļu "Caunes" mājās nopirka Pauls Anša dēls Bendrups ( dzimis 1887. gadā Līvbērzes pagastā - miris 1967. gadā Austrālijā ). Pauls Bendrups tajā laikā bija redzams sabiedriskais darbinieks Jelgavā. No 1920. gada viņš vadījis Jelgavas kurlmēmo skolu, pēc 1934. gada 15. maija tika iecelts arī par Jelgavas pilsētas valdes locekli, apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Pauls Bendrups pats ar ģimeni dzīvojis Jelgavas pilsētā, bet īpašumu "Caunes" mājās ir apsaimniekojis tikai daļēji, lielāko daļu bija izrentējis. Taču skaidrs ir tas, ka visas "Caunes" mājās esošās ēkas tika uzbūvētas vai atjaunotas ( to tagad grūti noteikt, vai kāda ēka tajā laikā tikusi arī atjaunota ) Paula Bendrupa laikā pēc 1924. gada. Arī ozoli ap iebraucamo ceļu, visticamāk, stādīti Paula Bendrupa laikā un tie varētu būt vismaz 90 gadus veci.
Padomju laikā "Caunes" mājās palika dzīvot viens no diviem pēdējiem rentniekiem. Pēc tam "Caunes" mājas vēl divas reizes nomainīja saimniekus, līdz 2012. gada pašā sākumā, nu jau vairs pavisam neliela daļa no kādreizējās Cenas muižas neatsavināmās daļas, nonāca mūsu īpašumā kā lauku mājas "Caunītes". Nu ir pienākusi mūsu kārta atjaunot, apbūvēt un iekopt šo īpašumu, lai tas priecētu gan mūs pašus, gan viesus.
Visi atjaunošanas un būvniecības darbi pēc 2012. gada tiek fiksēti fotogrāfijās, kuras mūsu lauku sētas apmeklējuma laikā var apskatīt. Būvdarbu laikā atrastās vēsturiskās lietas tiek apkopotas kolekcijā. Tiem apmeklētājiem, kuriem sīkāk interesē vēsture, ar visām dokumentu kopijām, kuras mums izdevās saņemt na Latvijas Nacionālā arhīva, saistībā ar Cenas muižas neatsavināmo daļu, "Caunes" mājām un to bijušajiem īpašniekiem, ir iespējams iepazīties un izpētīt detalizētāk.
Uz tikšanos !